Trīs dieniņas sastaigāju Gar upmalu raudādama: Baltas puķes upē zied, Pāri tikt nevarēju.
No saknītes lazdiņš zied Sarkaniem ziediņiem; No sirsniņas es mīlēju Savu tēvu, māmuliņu.
Neviens kociņš tā nezied, Kā zied ieva ziedonī; Neviens mani tā nemīl, Kā mīl mani
Lai zied rudzi, lai zied mieži, Lai zied visa labībiņ`; Sīpoliņi lai nezied, Lai zied
Jānīts brauca katru gadu, Atved ziedu vezumiņu: Še saujiņa, tur saujiņa, Lai zied visa pasaulīte.