Eit` projām, Lieldieniņas
Eit` projām, Lieldieniņas, Ar baltām oliņām, Es gaidīšu Jurģa dienu Ar zaļo rudzzālīti.
Eit` projām, Lieldieniņas, Ar baltām oliņām, Es gaidīšu Jurģa dienu Ar zaļo rudzzālīti.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Kas gribat baltas aitas, Dzenat aitas piegguļâ, Jāņa nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Balta gāju govju slauktu, Balta ganu izvadītu, Balta sēd mīļa Māra Manā govju laidarā.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Melni, melni viļņodama, Baltas putas līgodama.
Trīs dieniņas sastaigāju Gar upmalu raudādama: Baltas puķes upē zied, Pāri tikt nevarēju.
Baltas zied ābelītes Jūras kāpes kalniņā; Jūrmalē ir balta smilkte, Baltgalītes meitas auga.
Es izbraucu jūriņā Ar ziemeli spēlēties; Ziemeļam baltas putas, Man jo baltas zēģelītes.
Es pazinu to celiņu, Kur gājuši Jāņu bērni: Viss celiņš nokaisīts Baltajiem ziediņiem.
Es atnesu Jāņu mātei Raibu pušķi pieplūkusi: Zilas, baltas, iedzeltēnas, Kas Jāņos uzziedēja.
Jūras māte, Jūras māte, Valdi savas kalponītes: Sasegušas baltas sagšas, Nelaiž mani maliņā.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? – Ieš’, māsiņ, pār Daugavu Zelt’ ozolu darināt.
Pavasari, pavasari, Ko tu man atnesīsi? Atnesīšu siltu laiku, Baltu rožu vainadziņu.
Teci gaiši, mēnestiņi, Gar to manu glāžu logu: Balta dzija man vērpjama, Nav man skaidu plēsējiņa.
No tālienes es redzēju, Kur brālīši rudzus pļāva: Balti krekli, spož` izkaptis Kā gulbīši līgojās.
Pērkons rūca, pērkons dūca, Es par viņu nebēdāju, Es ganīju savas govis Baltā ziedu ābolā.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kur baltais zaķis guļ: Aiz upītes kalniņā, Sīkā kārklu krūmiņā.
Ziedi balti, ābelīte, Novadiņa maliņā: Vējiņš tavus baltus ziedus Pār novadu putinās.
