Laima gāja pār pagalmu
Laima gāja pār pagalmu, Ar Dieviņu runādama: Tai meitai mazs pūriņš, Tai vajag viegla mūža.
Laima gāja pār pagalmu, Ar Dieviņu runādama: Tai meitai mazs pūriņš, Tai vajag viegla mūža.
Es, pādīti dīdīdama, Augsti rokas cilināju, Lai cilina Dēkla, Laima Bagātos ļautiņos.
Bēgu dienu, bēgu nakti, Laimas likta neizbēgu: Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij man dzīvojot.
Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrā padomiņa. Dieviņš man naudu deva, Laima gudru padomiņu.
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima, Tu vienādi nedarīji: Citam kāri vieglu mūžu, Citu grūti rūdināji.
Tumšs laukā, tumšs laukā, Kur bij ņemt ceļa draugu? Dievs bij mans ceļa draugs, Laima – ceļa rādītāja.
