Bitit’ saka malejiņu
Bitit’ saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Bitit’ saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Uz kalniņa ozoliņš, Uz ozola dzirnaviņas; Tev, bitit, viegli spārni, Palīdz māli ritināt.
Bij man vaska dzirnaviņas Ozoliņa galdiņiem; Atved man, māmuliņa, Bites meitu malejiņu.
Man bij vaska dzirnaviņas Pie vārtiem ozolā; Kad aizgāju, tad dabūju Bites meitu malējiņu.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi, Panāk sesku celiņā.
Seši rīti nedēļā, Visus sešus malti gāju, Pirmo rītu maizi malu, Otro rītu – iesaliņu;
Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.
Es to savu rīta māli Ar dziesmām sadziedāju, Lai nesaka citi ļaudis,- Darba dēļ noskumusi.
Man, bitīt, man, bitīt, Sav’ meitiņ, malējiņ’: Man bij vaska dzirnaviņas, Ābeļkoka maltuvīte.
Kuliet rijas, kūlējiņi, Maliet māļa, malējiņi! Nokūluši, samaluši Pieceliet māmuliņu,
