Es māsiņu vizināju
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Nākat, meitas, skatīties, Kādu koku Venta nes: Venta nes ozoliņu Ar visām bitītēm.
Bite, bite māsa mana Par Daugavu nogājuse Nava vaļas bāliņiem Par Daugavu dūrus diet.
Ko, māsiņa, tu raudāji, Celmiņā tupēdama? – Kā, bāliņ, neraudāšu, Krauklīts bites izknābājis.
Ravējiet, ravētājas, Nerauniet dāboliņa: Vakar bite piesacīja, Druvas malu staigājot.
Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.
Bite mana māsa bija, Ābolajā kājas āva; Nepazina sēdejuma, Ne sliedites pakaļā.
Tec’, māsiņa, teciņiem, Tec’, pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.
Paga, paga, tautu meita, Pasacīšu bāliņam: Kam tu savas kājas āvi Zem dravēta ozoliņ’.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Iešu, māsiņ, pār Daugavu Zeltozolu darināt.
Bitīt’ šurpu, bitīt’ turpu, Bitīt’ šūnu šuvējiņa; Mēs, māsiņas, lielas meitas, Tāda darba nemākam.
Bitīt’ šuva atšūdama, Līkumiņus locīdama; Mēs, māsiņas, mātes meitas, Šādu darbu nemākam.
Palīdzat jūs, māsiņas, Lūku plēst, dzeiņu vīt: Man bitītes ielīdušas Greizajā ozolā
Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram: Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarāi.
Nāc, māsiņa, ciemoties Metenīša vakarai: Būs pupiņas, būs zirnīši, Būs cūciņas šņukurītis.
Zied ābele pret ābeli, Katra kalna galiņā; Dzied māsiņa pret māsiņu, Katra tautu sētiņā.
Kā skudrītes siliņā, Lielu pūzni savilkušas, Tā māsiņas pulciņā Lielu darbu padarīja.
