Ej gulēti, vāverīte
Ej gulēti, vāverīte, Vakarēju ēdumiņu! Zīles meita pametusi Pagrabiņa atslēdziņu.
Ej gulēti, vāverīte, Vakarēju ēdumiņu! Zīles meita pametusi Pagrabiņa atslēdziņu.
Es aizjūdzu vāverīti Zaļa vara kamanās, Aizgrožoju zelta grožu, Lai neskrej eglājā.
Gudra bija vāverīte, Gudri bērnus audzināja: Pate brida lielu rasu, Bērnus laipu laipināja.
Vāverīte gudra sieva, Gudri bērnus audzināja: Starp priedīti, starp eglīti, Lai caunīte neredzēja.
Vāverīte gudra sieva, Gudri bērnus audzināja: Pati guļ siliņā, Bērni sila maliņā.
Čabu, čabu vāverīte Ar meitām kambarī; Jauni puiši aiz durvīm Zābaciņus klabināja.
Rītiņš ausa, vāverīte, Steidzies meža biezumāi Gara bija šī dieniņa, Meža malā pavadot.
Vakars nāca, vāverīte. Steidzies egles galiņā: Gara būs šī naksniņa, Zem eglītes pārgulēt.
Vāverīte, vāverīte, Kāds tai daiļš augumiņš: Kupla aste, garas ausis, Mazs, apaļš deguntiņš.
