Vakars nāca, vāverīte Vakars nāca, vāverīte. Steidzies egles galiņā: Gara būs šī naksniņa, Zem eglītes pārgulēt. Egle, Vakars, Vāverīte Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi? Priedēm kalni, eglēm lejas, Bitēm zaļi ozoliņi. Cipu, capu vāverīte Cipu, capu vāverīte Ar ezīti riņķi grieza. Kamēr ezis riņķi grieza, Vāver' koka galiņā. Vai priedīte, vai eglīte Vai priedīte, vai eglīte, Ko es tev ļauna riebu? Vienu mizu vien norāvu, Drava koku dāvādams. Dēju priedi, dēju egli Dēju priedi, dēju egli, Vēl izdēju ozolīnu; Skudrai priede, dzenim egle, Bitei vēra ozolīnis. ← Kas, bērziņi, tev apsedza Bitīt’ spārnus šķindināja →