Vilciņš saka uz lācīša Vilciņš saka uz lācīša: Kur, lācīti, medu ņēmi -Es uzkāpu ozolā, Jaunu puišu dējumā. Lācītis, Ozols, Vilciņš Kur, vilciņ, tu tecēsi Kur, vilciņ, tu tecēsi Ar tiem kaula nadziņiem? - Tek' uz Rīgu sūdzēties, Suņi manu ādu plēsa. Ai, vilciņ, ai, vilciņ Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot. Vilciņš manu kumeliņu Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu. ← Zem ozola nestāvēju Zinu āra ozoliņu →