Vilciņš saka uz lācīša

Vilciņš saka uz lācīša:
Kur, lācīti, medu ņēmi
-Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.

, ,
Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi Ar tiem kaula nadziņiem? - Tek' uz Rīgu sūdzēties, Suņi manu ādu plēsa.

Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja.

Vilciņš kliedza, vilciņš brēca

Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot.

Vilciņš manu kumeliņu

Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu.