Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.
Ai, vilciņ, ai, vilciņ
Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam kājas apsalušas,
Vilkam kājas apsalušas,
Purvus, mežus bradājot.
Vilciņš manu kumeliņu
Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Ne vēl tādi jēru zagļi.
Kur, vilciņi, čunčināji
Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
– Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt.