Vilciņš

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.

Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.

Vilciņš manu kumeliņu

Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.

Kur, vilciņi, čunčināji

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
– Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt.

Kur, vilciņi, čunčināji, Kaula pieši kājiņās? - Uz jūrmali čunčināju Zvejnieciņus apraudzīt.
Es zvejnieka meita biju, Dravenieka līgaviņa: Es neēdu nemedotu, Nevalkāju nezeltītu.
Ezeriņš vizināja Sīkajām raudinām. Vai vizini, nevizini Man bāliņi zvejnieciņi.
Kas kait, kas kait Zvejnieka sievai? Viens ķīsis, div' ķīši, Zupiņa rokā.
Kur, vilciņi, čunčināji, Kaulu pieši kājiņā? - Uz rumbiņu, uz rumbiņu, Pie tiem rumbas zvejniekiem.