Vilciņš

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.

Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.

Vilciņš manu kumeliņu

Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.

Kur, vilciņi, čunčināji

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
– Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt.