Tāli, tāli čigānos
Tāli, tāli čigānos Ziemassvētku vakarā, Lai liniņi gari auga Mālotā kalniņā.
Tāli, tāli čigānos Ziemassvētku vakarā, Lai liniņi gari auga Mālotā kalniņā.
Klausījosi, brīnījosi, Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumāi.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.
Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ’.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Melni, melni viļņodama, Baltas putas līgodama.
Sidrabiņa upe tek Līkumiņu līkumiem, Visapkārt augsti kalni, Visapkārt zaļi meži.
Kas kaiš man nedzīvot Gaujas kalna galiņā? Pati Gauja man arama, Gaujas kalni ecējami.
Es uzkāpu kalniņā Meža balsis klausīties: Oši, kļavi gavilēja, Vītoliņš čivināja.
Kas kait man nedzīvot Pie jūriņas maliņā: Jūra pati man arama, Jūras kalni ecējami,
Šūn, bitīt, vaska krēslu Baltābola kalniņā; Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.
Kalniņā ievas zied, Lejiņā upe tek; Kalnā kāpu pušķoties, Lejiņā mazgāties.
Bitīt’ maza, bitīt’ liela, Nes man saldu medutiņu, Tad es tevi godināšu, Kalniņāi sēdēdama.
Vilkam labi, vilkam labi, Ne tam ratu, ne ragavu: No kalniņa uz kalniņu, No jēriņa pie sunīša.
Šķitu vēršus maurojam Aiz kalniņa lejiņā; Viņu sētu jauni puiši Raudādami rudzus pļāva.
