Lai precēšos, kad precēšos Lai precēšos, kad precēšos, Bitenieku vīru ņemšu: Kas kaitēja biteniecei Ik dieniņas medu ēst. Medus, Vīrs Lācis kāpa ozolā Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi? Gara liepa izaugusi Gara liepa izaugusi Režģītiem zariņiem; Tur uzauga kupli ziedi, Bites gāja medu lūgt. Bites, maitas, norējušas Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā. Jaunas vīzes apsaāvis Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja. ← Skretaliņš, āboliņš Pavasara vakarā →