Pa kalniņu Ūsiņš jāj
Pa kalniņu Ūsiņš jāj Ar akmeņa kumeliņu; Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā!
Pa kalniņu Ūsiņš jāj Ar akmeņa kumeliņu; Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā!
Trīskārt bite riņķi grieza Apkārt manu augumiņu: Redzēj mani daiļu vīru, Daiļu doru dējējiņu.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.
Kļava lapa lielījās Vīru nest pār Daugavu. Vai tu traka, kļava lapa, Kur tu vīru pārnesīsi!
Kara vīra līgaviņa Sēd aiz galda raudādama; Sēd aiz galda raudādama, Karodziņu rakstīdama.
Ai, māsiņ, burzgalīt, Tavu skaistu vaiņadziņu, Labāk vīru piecietusi. Ne tik skaistu vaņdziņu.
Lai precēšos, kad precēšos, Bitenieku vīru ņemšu: Kas kaitēja biteniecei Ik dieniņas medu ēst.
Citi ļaudis man vaicāja, Ko es ēdu, meža vīrs? – Ķeru caunes, kāpju bite To es ēdu, meža vīrs.
Šmaugi gari ozoliņi Pededzites maliņā; Tur vajaga gara dzeiņa, Gudra vīra padomiņa.
Es mežiņa vīriņš biju, Man pumpuru cepurīte, Pie pumpuru cepurītes Vajag skuju mētelīša,
Tu, Māriņa, viegla sieva, Dod man savu vieglumiņu; Tu, Dieviņ, bagāts vīrs, Dod man savu bagātību!
Rudentiņ, bagāts vīrs, Daudz tu mums dāvināji: Pilnas klētis labībiņas, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā.
