Bišu tēvs priecājās
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka,
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Manam tēvam tādas bites Kā pērnie telēniņi: Ar vindiņu medu vilka Resnajā ozolā.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.
Saule meitiņ i pārdeva Pār deviņi ezeriņi; Ik rudeņa medu dzina Deviņām laiviņām.
Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.
Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Jānīšam tādas bites Kā pērnie sivēniņi: Ar cirvīti medu cirta No resnā ozoliņa.
Platas vīzes apāvos, Silā gāju doru dēt. Sak’ lācītis lūkodams: Edz, kur bišu dējējiņš!
Griķīts auga smilktenē, Papardīšu mežmalē; Griķim bija saldi ziedi, Bitītēm medus salds.
No leišiem bites skrēja Kā pērnie telēniņi; Tās izēda medutiņu Mazajām bitītēm.
Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.
Lasi, bite, saldu medu Saulainā dieniņā! Kad atnāks lietus diena, Samirks tavi vaska spārni.
Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.
Medutiņ, medutiņ, Kur tu biji dabūjams? Kuplas liepas iedobā, Tur bitītes ievākušas.
Ai bitīte, saldspārnīte, Tavu lielu čaklumiņu: Ar vindiņu vien vindāji No ozola medutiņu.
Bitīt’ maza, bitīt’ liela, Nes man saldu medutiņu, Tad es tevi godināšu, Kalniņāi sēdēdama.
