Tautas mani laukā ņēma
Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.
Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.
Meža māte bērnus sauca, Kad saulīte norietēja; Sasaskrēja visi bērni Lielajā ozolā.
Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā.
Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.
Aiz Daugavas lieli meži Dzeltenām galotnēm. Es, pa vidu staigādama, Viju zelta vainadziņu.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža virsotnītes: Bāliņam rokas sala, Ozoliņu stādinot.
Iedēstīju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piederēja, Man pieder ozoliņš.
Lapsiņai, māsiņai, Visi svārki noplīsuši, Visi svārki noplīsuši, Purvus, mežus bradājot.
Kālabade šovakar Nelīdzeni mežu gali? Dod, brālīti, vara ķēdi, Es tos iešu līdzināt.
Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.
Jāņu nakti, bāleliņi, Nejājiet pieguļā: Meža māte suņus sauca, Rīdīs jūsu kumeliņus.
Ar vilciņu mežā braucu, Krāvu lielu vezumiņu; Velc, vilciņ, raudādams, Kam apēdi kumeliņu!
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža virsotnītes: Bāliņam rokas sala, Ozoliņus dēdinot.
Meža māte man sacīja, Nava labi mežā iet: Vilciņš, junka, tek pa mežu, Azaidiņu meklēdams.
Mežā iemu, mežā teku, Mežā manim lieli prieki: Mežā manim mieži, rudzi, Mežā bites ozolā.
Ar vilciņu mežā braucu, Lielu krāvu vezumiņu. Velc, vilciņi, raudādams, Kam apēdi kumeliņu.
Šķērsu bite mežu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabargainu Jauna puiša dējumiņu.
Nevienam tāda dzīve Kā tai meža vāverei: Ir tai sēnes, ir tai rieksti, Ir tai brūns kamzoliņš.
