Tautas mani laukā ņēma,
Aizved meža maliņā,
Cerē mani nemākam
Dižus mežus trīcināt.
Meža māte bērnus sauca
Meža māte bērnus sauca,
Kad saulīte norietēja;
Sasaskrēja visi bērni
Lielajā ozolā.
Lai bij gudras, kas bij gudras
Lai bij gudras, kas bij gudras,
Meža bites, tās bij gudras:
Lācis kāpa ozolā,
Bites dūra degunā.
Kas kaitēja man dzīvot
Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņā:
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbinieku.
Aiz Daugavas lieli meži
Aiz Daugavas lieli meži
Dzeltenām galotnēm.
Es, pa vidu staigādama,
Viju zelta vainadziņu.
Lec, saulīte, rītā agri
Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Ozoliņu stādinot.
Iedēstīju ozoliņu
Iedēstīju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piederēja,
Man pieder ozoliņš.