Lai bij gudras, kas bij gudras,
Meža bites, tās bij gudras:
Lācis kāpa ozolā,
Bites dūra degunā.
Kas kaitēja man dzīvot
Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņā:
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbinieku.
Aiz Daugavas lieli meži
Aiz Daugavas lieli meži
Dzeltenām galotnēm.
Es, pa vidu staigādama,
Viju zelta vainadziņu.
Lec, saulīte, rītā agri
Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Ozoliņu stādinot.
Lapsiņai, māsiņai
Lapsiņai, māsiņai,
Visi svārki noplīsuši,
Visi svārki noplīsuši,
Purvus, mežus bradājot.
Iedēstīju ozoliņu
Iedēstīju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piederēja,
Man pieder ozoliņš.
Div' brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.
Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.