Meitiņa

No vainaga es pazinu

No vainaga es pazinu,
Jauna, jauna tā meitiņa:
No vainaga ziedi bira,
No acīm asariņ`s.

Man tētiņis dravu dara

Man tētiņis dravu dara,
Es aiznesu launadziņu;
Tev, meitiņa, tā draviņa
Par launaga nesumiņu.

Bitītei, meitiņai

Bitītei, meitiņai,
Tām divām rudens nāk:
Meitiņ’ nesa miltu vāku,
Bitīt’ vasku ritenīt’.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.