Skan mežiņis rītā agri Skan mežiņis rītā agri, Skanēj’ sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā. Bitīte, Diena, Vakars Atslēdziņa nolūzuse Atslēdziņa nolūzuse Manam dziesmu pūriņam; Lai dziesmiņas pataupās Līdz Jānīša vakaram. Anniņai, māsiņai Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs. Noiet Saule vakarā Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot. To celiņu rītā gāju To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš. ← Ai, Daugava, Daugaviņa Sili dega, meži dega →