Atslēdziņa nolūzuse
Atslēdziņa nolūzuse Manam dziesmu pūriņam; Lai dziesmiņas pataupās Līdz Jānīša vakaram.
Atslēdziņa nolūzuse Manam dziesmu pūriņam; Lai dziesmiņas pataupās Līdz Jānīša vakaram.
Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs.
Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot.
Skan mežiņis rītā agri, Skanēj’ sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
Man pazuda gredzentiņš Pašā Jāņu vakarā; Gredzentiņu meklēdama, Vainadziņu pazaudēju.
Nava tiesa, nava tiesa, Ka Saulīte nakti guļ. Vai rītā tur uzlēca, Kur rietēja vakarā?
Pie avota līgot gāju Pašā zāļu vakarā; Izlīgoju zelta kroni Ar visām lapiņām.
Kālabad ik vakaru Gaisa gali atsarkuši? Saule savus zīda svārkus Ik vakaru vēdināja.
Aiz upītes augsti kalni, Tur sarkanas ogas aug: Tur Saulīte noiedama Ik vakarus gauži raud.
Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.
Vakar bija spoža Saule, Šodien tāda mākuļaina: Vakar spīda pati Saule, Šodien Saules kalponīte.
Ej gulēt, vāverīte, Nosnaudies vakarā! Rītā, agri cēlusies, Noskrej lielu gabaliņu!
Tumsiņā, vakarā Nedrīkstēju viena iet; Dievīņš man biedram nāca, Mēnestiņš gaišumam.
Dietu, dietu, saimeniece, Mārtenīša vakarā, Lai telītes dietu gāja Pavasara rītiņā.
Lec, Saulīte, rītā agri, Noej laiku vakarā: No rītiņa sildīdama, Vakarā žēlodama.
Pavasara vakarā Uz zaļā pakalniņa Pirmo reizi dziedāt gāju, Savu balsi vēdināt.
Visa bija Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā: Vībotnīte, papardīte, Sarkanais āboliņš.
