Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Daba, Ozols, Pērkons Pērkons jāja pieguļā Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki. Pērkonīti, pērkonīti Pērkonīti, pērkonīti, Ej garām šai vietai, Nedar' skādes mājiņai, Ne manai druviņai. Man izgāja šī vasara Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu graudējiņš. Pērkons vede vedekliņu Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi. ← Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons spēra ozolā →