Lai bij grūti, kam bij grūti Lai bij grūti, kam bij grūti, Grūt` sieniņa pļāvējam: Salta rasa, sīksta zāle, Grūti velk izkaptiņa. Pļāvējs, Siens, Zāle Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. Ozolīti, zemzarīti Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejīnā? Cūkas tavas saknes raka, Zaļas zāles meklēdamas; Pāri tevi bites skrēja, Garām jāja dravinieki. Pļaujiet, mani pļāvējiņi Pļaujiet, mani pļāvējiņi, Līdz pašam vakaram! Tā vārpiņa gauži raud, Kas palika nenopļauta. Koša pļava, kad nopļauta Koša pļava, kad nopļauta, Vēl jo koša, kad nogrābta; Vēl jo koši izskatās, Kad pārveda sētiņā. ← Bērni tēvu nepazina Miezīts kūla apenīti →