Ai, rudzīti, rogainīti
Ai, rudzīti, rogainīti, Tavu daiļu augumiņu! Vēl daiļāki arājiņi, Rogainīšu pļāvējiņi.
Ai, rudzīti, rogainīti, Tavu daiļu augumiņu! Vēl daiļāki arājiņi, Rogainīšu pļāvējiņi.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Bariem gāja līdējiņi, Bariem siena pļāvējiņi; Ir bitītes bariem gāja, Āra ziedus lasīdamas.
Mīl, māmiņa, pļāvējiņus, Grābējiņas vēl jo mīli! Pļāvējiņi nopļāvuši, Pļaviņā atstājuši,
Eita, māsas, zālītēs, Ņemiet mani mazu līdz; Jūs būsiet pļāvējiņas, Es malā nesējiņa.
Bitīte lūdz pļāvējiņu, Līdz zemei liekdamās, Lai atstāj āboliņu, Kur bitītēm medu sūkt.
Tautu dēls lielijās: Es dižens pļāvējiņš; Bet nopļāva odam kājas, Rudzu vārpu domādams.
Bāleliņš pļāvējiņš, Līgaviņa grābējiņa; Stāvi balta druviņā Kā Jēkaba rudzu Jumis.
Puiši vien ir pļāvējiņi, Caunotāmi cepurēm; Meitas vien ir ņēmējiņas Ar baltāmi drāniņām.
Lai bij grūti, kam bij grūti, Grūt` sieniņa pļāvējam: Salta rasa, sīksta zāle, Grūti velk izkaptiņa.
Pļaujiet, mani pļāvējiņi, Līdz pašam vakaram! Tā vārpiņa gauži raud, Kas palika nenopļauta.
