Kur, Saulīte, mājas ņēmi Kur, Saulīte, mājas ņēmi, Vakarā noiedama? – Vidū jūras uz ūdeņa, Zelta niedres galiņā. Jūra, Mājas, Saulīte Silta, silta saulīte Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā. Kas to teica, tas meloja Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras ūdentiņ. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? Ko Saulīte gauži raud Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā. ← Appušķoju Jāņu māti Teci, teci, līčupīte →