Baltaitiņa jūru brida
Baltaitiņa jūru brida Sudrabiņa radziņiem; Rīgas kungi pretī nāca, Siekiem naudu mērīdami.
Baltaitiņa jūru brida Sudrabiņa radziņiem; Rīgas kungi pretī nāca, Siekiem naudu mērīdami.
Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā.
Diža, diža tā niedrīte, Aug ezera maliņā; Diža, diža tā zivtiņa, Kura auga jūriņā.
Tec, laiviņ, dej, laiviņ, Ne jūrā celmi aug; Līdumā celmi aug, Tur arāji arklus lauž.
Balta zied ābelīte Jūras kāpas maliņā. Pūš vējiņš, birst ziediņi Zēģelnieka laiviņā.
Jūra krāca, jūra brēca, Ko tā bija ierijusi? lerijusi zelta laivu, Div’ sudraba irējiņus.
Jūra, jūra, ko tu krāci, Māte, māte, ko tu raudi? Jūra krāca smalka tīkla, Māte raud auklējuma.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Tec, upīte, tecēdama, Kur tu tālu aiztecēsi? Tu uz jūru aiztecēsi, Manis vairs neredzēsi.
Kur, Saulīte, mājas ņēmi, Vakarā noiedama? – Vidū jūras uz ūdeņa, Zelta niedres galiņā.
Kur, vilciņi, čunčināji, Kaula pieši kājiņās? – Uz jūrmali čunčināju Zvejnieciņus apraudzīt.
Ceļatiesi kājiņāsi, Veci bišu bitenieki, Nu dziedaja jūras gaiļi, Nu ezara gaigaliņas.
Bite kliedza, bite sauca: Jūras mala aizdegusi; Bitīt, melu nemelo, Jūrmalā gruži gruzd.
Jūriņ’ nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Dravenieka meitenīte Tek gar malu raudādama.
Nosazviedza kumelinš, Jūras malu tecēdams. Ne tas ēda jūras zāles, Ne dzer jūras ūdentiņ’
Sirmi zirgi jūrā peld, Zelta segli mugurā; Staigā paši staļļa puiši Zelta pieši kājiņās.
Kas kaitēja nedzīvot Lielas jūras maliņā; Cik jūriņa viļņus meta, Tik izmeta sudrabiņu.
Kas varēja to darīt – Vidū jūras kaudzi mest? To darīja Dieva dēls, Saules meitu precēdams.
