Lai dzen aitas pieguļā
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļā, Lai aitiņas mazgajàs Baltābula rasiņā.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļā, Lai aitiņas mazgajàs Baltābula rasiņā.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Kas gribat baltas aitas, Dzenat aitas piegguļâ, Jāņa nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Ko tie mūsu gani gana Liela lauka galiņā?- Brūnas govis, baltas aitas, Lepni paši ganītāji.
Kur mēs, divi nabadziņi, Tabaciņu glabāsim? Vilks apēda aveniņu Ar visiem radziņiem.
Jānīts mans, Jānīts mans, Es Jānīša līgaviņa: Jānīts manas aitas gana, Es Jānīšam cimdus adu.
Kas grib baltas villainītes, Ganiet aitas Jāņu nakti: Jāņu nakti zelta rasa, Aitas baltas balināja.
Aitiņ, mana bērbaliņa, Pušķo manu augumiņu: Es pušķoju tavu kūti Jāņu dienas vakarā.
Kur, vilciņ, tu tecēsi Basajām kājiņām? – Uz siliņu aiz mežiņa Pie baltām aitiņām.
Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu.
Aunies kājas, vilka bērns, Lēksim sila gabaliņu, Tur ganīja ciemu gani Dūnezera maliņā.
Ai, vilciņ, garkājīti, Palaid rikšus silmaliņu, Tur aizdzina ciema gani Div’ pulciņi balt’ aitiņu.
Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā
