Kur, vilciņ, tu tecēsi Kur, vilciņ, tu tecēsi Basajām kājiņām? – Uz siliņu aiz mežiņa Pie baltām aitiņām. Aitas, Mežs, Vilciņš Kur, vilciņ, tu tecēsi Kur, vilciņ, tu tecēsi Ar tiem kaula nadziņiem? - Tek' uz Rīgu sūdzēties, Suņi manu ādu plēsa. Ai, vilciņ, ai, vilciņ Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot. Vilciņš manu kumeliņu Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu. ← Lieta, lieta liepiņā Cep, māmiņa, kviešu maizi →