Es savai pādītei
Es savai pādītei Baltas zeķes noadīju; Baltas zeķes noadīju, Melnus šuvu zābaciņus.
Es savai pādītei Baltas zeķes noadīju; Baltas zeķes noadīju, Melnus šuvu zābaciņus.
Ei, pērkoni, vecai tēvs, Ko tās tavas meitas dara? – Manas meitas pūru loka, Pušķo baltas villainītes.
Panāksnieki zivis prasa, Kur man bija zivis ņemt? Mūs` upē tādas zivis – Četras kājas, balts vēders.
Balti zied ābelīte Papuvītes maliņā. Kā tā balti neziedēs Aramā zemītē?
Aiz upītes balti bērzi Sudrabiņa lapiņām. Es paklāju villainīti, Man piebira sudrabiņš.
Ieva zied ar ābeli Vienā dārza stūrītī: Ievai bija balti ziedi, Ābelei sudrabiņa.