Ei, pērkoni, vecai tēvs Ei, pērkoni, vecai tēvs, Ko tās tavas meitas dara? – Manas meitas pūru loka, Pušķo baltas villainītes. Balts, Meitas, Tēvs Nenāk meitas pie manim Nenāk meitas pie manim, Teic manim daudz parādiņ'. Viena priede siliņā, To parādu maksašu. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. ← Sudrabota liepa auga Es šķitos gudris būt →