Pura bērza slotu griezu
Pura bērza slotu griezu Glumajām lapiņām, Lai peras tie ļautiņi Kas man laba nevēlēja.
Pura bērza slotu griezu Glumajām lapiņām, Lai peras tie ļautiņi Kas man laba nevēlēja.
Atminat, veci ļaudis, Kas aug upes maliņā? Smuidri bērzi, melni alkšņi Aug upītes maliņā.
Līdiet, tautas, bērzu birzi, Vienu daļu atstājiet, Vienu daļu atstājiet, Putniņiem uzmesties!
Aiz upītes zaļi bērzi Zeltītām lapiņām; Tur bāliņi zirgus gana, Pieguļā gulēdami.
Kas, bērziņi, tev’ audzēja, Tādu kuplu darināja? – Man’ audzēja zelta saule, Pavasara lietutiņš.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? Man apsedza silta saule, Pavasara lietutiņš.
Ik rītiņus celdamās, Jauku dziesmu nodziedāju: Par ošiem, par bērziem, Par kupliem ozoliem.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? – Man apsedza mīļa Māra, Vasariņu gaidīdama.
Ai, zaļā bērzu birze, Tavu skaistu vainadziņu! Ak tu, meža ābelīte, Tavu skaistu āboliņu!
Aiz upītes balti bērzi Sudrabiņa lapiņām. Es paklāju villainīti, Man piebira sudrabiņš.
Aiz Daugavas balti bērzi Sudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs` māsiņu Sudrabiņa kalējam.
Priedes vien, egles vien Mana ceļa maliņā, Viena pati bērzu birze Zeltītām lapiņām.
