Vai Dieviņi, visu dienu
Nolīks mana muguriņa;
Lai tā līka rudzu druva
Līkajām vārpiņām.
Vai, dieviņi, vai, dieviņi
Vai, dieviņi, vai, dieviņi,
Vilkam liela tēvu zeme:
Visi krūmi, pļavas stūri –
Viss vilkam piederēja.
Kas varēja to darīt
Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
Dievam dieniņ`i aizgāja
Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.
Dieva dēli, Saules meitas
Dieva dēli, Saules meitas
Vidū gaisa kāzas dzēra;
Mēnestiņš tecēdams –
Tas pārmija gredzentiņus.
Lec, Saulīte, rītā agri
Lec, Saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņu;
Vakarā rietēdama
Nones blēņu valodiņu.
Nesabiju biedējama
Nesabiju biedējama,
Ne tumsā traucējama:
Dievs man bija ceļā draugs,
Laima ceļa maliņā.