Es tai savai līgaviņai
Dieva dēļi maizi devu:
Man bitītes svārkus šuva,
Sētmalā gulēdam’s.
Vai, dieviņi, vai, dieviņi
Vai, dieviņi, vai, dieviņi,
Vilkam liela tēvu zeme:
Visi krūmi, upes loki –
Visi vilka novadiņi.
Vai Dieviņi, visu dienu
Vai Dieviņi, visu dienu
Nolīks mana muguriņa;
Lai tā līka rudzu druva
Līkajām vārpiņām.
Vai, dieviņi, vai, dieviņi
Vai, dieviņi, vai, dieviņi,
Vilkam liela tēvu zeme:
Visi krūmi, pļavas stūri –
Viss vilkam piederēja.
Kas varēja to darīt
Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
Dievam dieniņ`i aizgāja
Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.