Labs labam krēslu cēla
Labs labam krēslu cēla, Kas pacēla nabagam? Dievs pacēla nabagam, I nabaga bērniņam.
Labs labam krēslu cēla, Kas pacēla nabagam? Dievs pacēla nabagam, I nabaga bērniņam.
Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ, Tu negribi atdodam! Lūdzu kungu, lūdzu ļaudis, Tie prasija: kad atdosi?
Tici, Dieva līgaviņa, Ej ozola baznī cāi; Visi ļaudis tevi teica Bez Dieviņa dzīvojot.
Kas piesēja Saules zirgu Pie to manu rijas duru? Dieva dēli piesējuši, Jumi vest klētiņā.
Kad es gāju druviņā, Dieviņš druvas maliņā; Kad es dzenu pirmo birzi, Dieviņš nāk nopakaļ.
Kur, Dieviņ , tu paliksi, Kad mēs visi nomirsim? Ne tev sievas, ne tev bērnu. Kas tev, vecam, maizi dos?
Dievs man deva, Dievs man deva, Dievs rokā neiedeva, Dievs rokā neiedeva, Kamēr pate nepelnīju.
Vai, dieviņi, purva bērzu, Tavu grūtu dzīvošanu: Vispēdīgi tu izplauki, Vispirmais nodzeltēji.
Klusat, jauni, klusat, veci, Dievs ienāca istabā, Dievs ienāca istabā, Vaicā nama saimenieku.
Vai, Dieviņi, nevar vairi Ni rociņu pacilāt: Div’ eglites nodzeniju, Trešu āra ozoliņu.
Ko, Saulīte, tu redzēji, Gaisa vidu tecēdama? Redzēj’ Dievu spēlējam, Enģelīšus dancojam.
Gana agri es cēlos, Mīļš Dieviņš vēl jo agri. Ko, Dieviņ, tu cēlies? Kā tev agri vajadzēja?
Augsti dzied cīrulītis Par visiem putniņiem; Augsta Dieva valdīšana Par visiem kundziņiem.
Pērkons šķīla uguntiņu Sausas egles galotnē; Dieva dēli samirkuši, Jāņu zāles lasīdami.
