Sudrabota upe tek
Sudrabota upe tek Caur zaļaju eglieniņu; Būt’ sudrabu sasmēlusi, Kaut skujiņas nebirušas.
Sudrabota upe tek Caur zaļaju eglieniņu; Būt’ sudrabu sasmēlusi, Kaut skujiņas nebirušas.
Tumši, tumši tie mežiņi, Tumši dienu, tumši nakti. Kā nebija tumšiem būt – Priedes vien, egles vien,
Vāverīte, kuplastīte, Kas tev kāra šūpulīti? – Priedes zari, egles zari, Vēja māte šūpotāja.
Vilciņš būdu darināja Biezajā eglājā; Kad atnāks miglas rīts, Jēriem brauks ormaņos.
Vai, Dieviņi, nevar vairi Ni rociņu pacilāt: Div’ eglites nodzeniju, Trešu āra ozoliņu.
Ko, Saulīte, tu redzēji, Gaisa vidu tecēdama? Redzēj’ Dievu spēlējam, Enģelīšus dancojam.
