Sudrabota upe tek Sudrabota upe tek Caur zaļaju eglieniņu; Būt’ sudrabu sasmēlusi, Kaut skujiņas nebirušas. Egles, Sudrabs Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Kas stāvēja bez kājiņu Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? - Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota. Dzeram, brāļi, šodieniņ Dzeram, brāļi, šodieniņ Ar ozola kanniņām, Ieš' vasaru Jelgavā, Pirkš' sudraba biķerīti. Aiz Daugavas balti bērzi Aiz Daugavas balti bērzi Sudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs` māsiņu Sudrabiņa kalējam. ← Kas rakztija ozoliņu Līdzi meži saauguši →