Sudrabota upe tek Sudrabota upe tek Caur zaļaju eglieniņu; Būt’ sudrabu sasmēlusi, Kaut skujiņas nebirušas. Egles, Sudrabs Līču loču upe tek Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša. Lieldienai vaicāju Lieldienai vaicāju, Kur kārt šūpoles? Avota kalnā, Sudraba stabā. Es ar savu mīļāko Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? ← Kas rakztija ozoliņu Līdzi meži saauguši →