Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja:
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
Šūn, bitite, vasku krēslu
Šūn, bitite, vasku krēslu
Baltābola kalniņā,
Tur tu pate atsasēdi,
Savus viesus mielodama.
Viegli, viegli Jānīts brauca
Viegli, viegli Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņš nenopūta
Zaļa zīda mēteliņu.
Aiz kalniņa lejiņā
Aiz kalniņa lejiņā
Sidrabota upe tek,
Ik rītiņu saule nāca
Pie upītes padzerties.