Jānīts savu kumeliņu
Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.
Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.
Šūn, bitite, vasku krēslu Baltābola kalniņā, Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.
Viegli, viegli Jānīts brauca No kalniņa lejiņā, Lai vējiņš nenopūta Zaļa zīda mēteliņu.
Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties.
