Jānīts savu kumeliņu

Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja:
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.

Sen domāju, nu redzēju

Sen domāju, nu redzēju Ziemassvētku kumeliņu: Līdz zemīti baltas krēpes, Pinkaināmi kājiņām.

Kas mirdzēja, kas spīdēja

Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem.

Kas tik diži rībināja

Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams.

Pērkons jāja pieguļā

Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.