Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Jānīts, Kalniņš, Kumeliņš Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. Ūsiņam gaili kāvu Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai zviedz manis kumeliņš Deviņām balstiņām. Bitīt’ skrēja vakarā Bitīt' skrēja vakarā Caur ābēļu līdumiņ', Zīda groži, vaska loki, Ābolaini kumeliņi. Ūsiņš jāja pieguļā Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt. ← Par gadskārtu Jānīts nāca Jānīts jāja gadapkārtu →