Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja:
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
Es to tautu kumeliņu
Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu.
Ūsiņam gaili kāvu
Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai zviedz manis kumeliņš Deviņām balstiņām.
Bitīt’ skrēja vakarā
Bitīt' skrēja vakarā Caur ābēļu līdumiņ', Zīda groži, vaska loki, Ābolaini kumeliņi.
Ūsiņš jāja pieguļā
Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt.