Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Jānīts, Kalniņš, Kumeliņš Ūsiņā, Mārtiņā Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus. Sen domāju, nu redzēju Sen domāju, nu redzēju Ziemassvētku kumeliņu: Līdz zemīti baltas krēpes, Pinkaināmi kājiņām. Kas mirdzēja, kas spīdēja Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem. Kas tik diži rībināja Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams. ← Par gadskārtu Jānīts nāca Jānīts jāja gadapkārtu →