Ko darām, pieci brāļi
Ko darām, pieci brāļi, Šādu garu vasariņu: Uzcērtam dēļu klēti, Pieberam miežu, rudzu.
Ko darām, pieci brāļi, Šādu garu vasariņu: Uzcērtam dēļu klēti, Pieberam miežu, rudzu.
Kur, Jumīti, glabājies Šādu garu vasariņu? – Klētiņā, aizdurvē, Jaunu meitu pūriņā.
Klētī eju, klētī teku, Klētī man visi prieki: Klētī rudzi, klētī mieži, Klētī visa labībiņa.
Tais`, brālīti, dzelžu ratus, Ar ko mani vizināt, Ar ko mani vizināt, No tīruma rijiņā,
Jumīts bēga runiņā, No runiņas gubiņā, No gubiņas klētiņā, No klētiņas apcirknī.
Paldies saku Jumītim Par labo birumiņu: Pilnas klētis rudzu, miežu, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Kas rudini godināja, Kas to dižu dižināja? Rudzu klētes, miežu klētes, Braši, bēri kumelīni.
Rudentiņ, bagāts vīrs, Daudz tu mums dāvināji: Pilnas klētis labībiņas, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Jumīts piešus kaldināja Tīrumā uz akmeņa, Ka varēja stalši braukt No rijiņas klētiņā.
Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Ka varēs rudzus, miežus Klētiņā ritināt.
