Jumīts bēga runiņā Jumīts bēga runiņā, No runiņas gubiņā, No gubiņas klētiņā, No klētiņas apcirknī. Jumis, Klēts Jumīts kūla Jumalīti Jumīts kūla Jumalīti, Aiz matiem turēdams: Kam necepa biezu klaipu, Kam karašas plikšķināja. Jumīts vāģus kaldināja Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Ka varēs rudzus, miežus Klētiņā ritināt. Jumīts piešus kaldināja Jumīts piešus kaldināja Tīrumā uz akmeņa, Ka varēja stalši braukt No rijiņas klētiņā. Rudzu Jumis nosakliedza Rudzu Jumis nosakliedza Rijas klona dibenā; Miežu Jumis atsakliedza Tīrumiņa galiņā. ← Bitīt, manu kamenīti Tālu, tālu es redzēju →