Līgaviņa

Ieraudzijsi vien pazinu

Ieraudzijsi vien pazinu
Dravinieka līgaviņu:
Samta kurpes kājiņā,
Vasku cimdi rociņā.

Ai, rozīte, magonīte

Ai, rozīte, magonīte,
Kam tik agri noziedēji:
Es gribēju līgaviņu
Pušķot Jāņu vakarā.

Dravenieka dēliņami

Dravenieka dēliņami
Bite veda līgaviņ:
Vaska cimdi, vara groži,
Sudrabiņa pātadziņa.

Margodama saule lēce

Margodama saule lēce
Caur ozola lapiņām:
Dravenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķinaja.

Pinat, meitas, vainadziņus

Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.

Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt.
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.