Ieraudzijsi vien pazinu
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Ai, rozīte, magonīte, Kam tik agri noziedēji: Es gribēju līgaviņu Pušķot Jāņu vakarā.
Dravenieka dēliņami Bite veda līgaviņ: Vaska cimdi, vara groži, Sudrabiņa pātadziņa.
Vēzis ņēma līgaviņu, Asarim saderētu. – Es vēzim atspītēšu, Es tam upi izlaidīšu.
Margodama saule lēce Caur ozola lapiņām: Dravenieka līgaviņa Zelta naudu rēķinaja.
Pinat, meitas, vainadziņus Jāņa dienas vakarā: Kam būs greznis vainadziņš, Tā Jānīša līgaviņa.
Dravenieka līgaviņa Necieš garda kumosiņa: Kad pietrūka kambarie, Ietek piena klētiņā.
Es tai savai līgaviņai Dieva dēļi maizi devu: Man bitītes svārkus šuva, Sētmalā gulēdam’s.
Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.
Dravenieka līgaviņa Sēd, galviņu nokārusi: Bišu tēva klausījās Ar abām austiņām.
Bitenieka līgaviņa Tek gar sētu dziedādama: Vaska kurpes kājiņā, Ziedu cimdi rociņā.
Šādi tādi man’ gribēja, Es to tādu negribēju: Es gribēju viena laba Smuidrozola dējējiņa.
Aizko zila, aizko melna Dravenieka līgaviņa? Aizto zila, aizto melna, Ka neguļ dienavidu.
Kara vīra līgaviņa Sēd aiz galda raudādama; Sēd aiz galda raudādama, Karodziņu rakstīdama.
Parād` man, līgaviņa, Ko satini palagā: Vai satini govju gani, Vai dēliņu, arājiņu?
Kur bijusi, nebijusi Mana jauna līgaviņa: Ienāk pati izbālusi, Ienes jaunu arājiņu.
Pūta mana līgaviņa, Pār pagalmu tecēdama: Vai būs dēls, vai būs meita Sprogainiem matiņiem
Lietiņš lija , rasināja, Slapin` manu līgaviņu; Vilku svārkus no muguras, Sedzu savu līgaviņu.
