Mana

Vai tā mana viegla diena

Vai tā mana viegla diena
Zem vainaga gulējusi?
Kā nocēla vainadziņu,
Tā nocēla vieglu dienu.

Saulīt’, mana māmulīte

Saulīt’, mana māmulīte,
Abas vienu labumiņu:
Saulīt’ mana sildītāja,
Māmiņ’ mana žēlotāja.

Gotiņ, mana raibaliņa

Gotiņ, mana raibaliņa,
Tu man saldu pienu dod;
Tāpēc tevi apdziedāju,
Tāpēc tevim kroni viju.

Jūriņ, mana māmuliņa

Jūriņ, mana māmuliņa,
Daudz tu man labu dari:
Tu man maizes devējiņa,
Tu man’ mīļi vizināji.

Kuries, mana uguntiņa

Kuries, mana uguntiņa,
Kad es labs kūrējiņš;
Ne uguns nekuras,
Kad nav laba kūrējiņa.

Kas tur kūra uguntiņu Viņā upes maliņā? Jānīts kūra uguntiņu, Pēterīti kaitināja.
Pošaties, Jāņa bērni, Sagaidiet Jāņa dienu: Jāņa diena spodra nāca, Ugunīs mirdzēdama.
Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajā kaktiņā: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam.
Dedzi gaiša, uguntiņa, Tu dzisīsi šovakar; Vizi, manu vainadziņu, Tev` noņems šovakar.
Es iekūru jāņuguni Pašā kalna galiņā, Lai redzēja Jāņa bērni, Lai tie nāca sētiņā.