Ko dosim Pērkonam
Ko dosim Pērkonam Par vasaras graudumiņu? – Lasti rudzu, lasti miežu, Pusbirkava apinīšu.
Ko dosim Pērkonam Par vasaras graudumiņu? – Lasti rudzu, lasti miežu, Pusbirkava apinīšu.
To par bēdu neturēju, Ka man nava arājiņa: Sēju rudzus, sēju miežus, Ecēj` pati dziedādama.
Šādi tādi klinklāviņi Izdzer manu alutiņu; Kur tie mani paša bērni, Miežu vārpu lasītāji?
Viena pate miežus pļāvu, Viena vārpas nolasīju; Kad bāliņš alu taisa, Piln’ istaba dzērājiņu.
Vīri guļ dienas vidu, Sievas lasa miežu vārpas; Eit’, vīriņi, paguļat, Sievas dzers alutiņu.
Dzert man miežu alutiņu, Nelaistīt plāniņē; Lasīt man miežu vārpas, Nemīņāt kājiņām.
Kālab alu nedzerat, Kālab man nedodat? Vai es miežus negrābstīju, Vai vārpiņas nelasīju?
Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot.
Rudzu Jumis nosakliedza Rijas klona dibenā; Miežu Jumis atsakliedza Tīrumiņa galiņā.
Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Ka varēs rudzus, miežus Klētiņā ritināt.
