Es redzēju vecu, vecu
Es redzēju vecu, vecu Pa vecaini staigājam; Vai tas bija miežu Jumis Dzelteniem zābakiem?
Es redzēju vecu, vecu Pa vecaini staigājam; Vai tas bija miežu Jumis Dzelteniem zābakiem?
Tīk man, tīk tīrumā Tīk mežiņa maliņā Tīrumā rudzi, mieži, Mežā vaska ritenītis.
Iesēju div` graudus Dzeltēnus miežus; Padaru div` mucas Sald` alutiņu.
Ej, brālīt, miežu sēt, Es nesīšu sētuvīti. Tev dziedāja zelta zīle, Man sudraba lakstīgala.
Jūrā eimu, jūrā teku, Jūrā manim daudz vajaga: Jūrā rudzi, jūrā mieži, Jūrā bēri kumeliņi.
Sēju rudzus, sēju miežus, Sēju auzas vairumā: Rudzi, mieži klaipu glauda, Auzas glauda kumeliņu.
Rudzīšam, miezīšam, Tiem līdīšu līdumiņu; Auziņai, skariņai, Tai lielie tīrumiņi.
Dar`, bāliņ, miežu alu, Dod Jānim padzerties; Šogad mieži trekni auga, Alus rūga putodams.
Kas tie tādi skūpstījās Mūsu nama pakaļā? Miežu Jumis skūpstījās Ar apiņa cekuliņu.
Miezīts kūla apenīti, Aiz matiem turēdams: Kam tas vīru dancināja Pašā Jāņu vakarā.
Kam tie meži, kam tie sili, Kam tie silu paugurīši? Meži bija zaķīšiem, Paugurīši bitītēm.
Paldies saku Jumītim Par labo birumiņu: Pilnas klētis rudzu, miežu, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Re, kur nāk alus kanna, Pa pagalmu līgodama; Kurš grib miežu alutiņu, Lai godāja Jāņu tēvu.
Kas rudini godināja, Kas to dižu dižināja? Rudzu klētes, miežu klētes, Braši, bēri kumelīni.
Jāņu tēvs bēdājās, Zaķi miežus noēduši; Tas ir labi, tā vajaga, Kam miestiņu nebrūvēja.
Nu uz māju, nu uz māju, Ko še vaira darīsim: Ne tēvam brandavīna, Ne ar` mieža alutiņa.
Ai, bitite vīvuliņa, Ko mēs divi darijam? Dzēram miežu alutiņu, Dārziņāi guledami.
Tikt man tika tīrumā, Tīk mežiņa maliņā Tīri rudzi tīrumā Bitīt’ meža maliņā.
