Es jums saku, jauni puiši
Es jums saku, jauni puiši, Nejājati pieguļā: Pats Jānītis kumeliņu Pavadāi ēdināja.
Es jums saku, jauni puiši, Nejājati pieguļā: Pats Jānītis kumeliņu Pavadāi ēdināja.
Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.
Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.
Čabu, čabu vāverīte Ar meitām kambarī; Jauni puiši aiz durvīm Zābaciņus klabināja.
Meitas Jāni daudzināja Jau vakar, aizvakar; Puiši, šķelmi, nedaudzina Ne Jānīša vakarā.
Kur tu teci, Mēnestiņi, Ar to zvaigžņu pudurīti? – Karā eimu, karā teku Jaunu puišu palīgā.
Jauni puiši, jaunas meitas, Nav vairs tālu Jāņa diena: Šī dieniņa, rītdieniņa, Parīt pati Jāņa diena.
Šķitu vēršus maurojam Aiz kalniņa lejiņā; Viņu sētu jauni puiši Raudādami rudzus pļāva.
Kur tu iesi, vecais tēv, Ar to bišu sētavīti? -Par Daugavu bišu sēt Jaunu puišu dējumos.
Puiši vien ir pļāvējiņi, Caunotāmi cepurēm; Meitas vien ir ņēmējiņas Ar baltāmi drāniņām.
Siļķes meita man vaicāja, Ko zvejnieka puiši dar’? – Tīklus auda, tīklus meta, Krāģīšos sasēduši.
Vāverīte, kuplastīte, Ar meitām dancot gāja, Ar puišiem vien negāja, Kam tie auga medinieki.
Uguns puisi, Jāņa nakti Dedzin’ gaišu uguntiņu: Es tev došu raibus cimdus, Izrakstītu nēzdodziņu.
Es izdzirdu gana puisi Ar bērziņu baramies: Bērziņš saka – zarus griez! Gans nogrieza galotnīti.
Lai bij slinki, kas bij slinki; Mūsu puiši – tie bij slinki: Papuvīte neecēta, Visi darbi nedarīti.
Dzerat, puiši, pa puskausa, Meitas pilnu biķerīti: Meitām līka muguriņa, Mieža vārpas salasot.
Ziedi balta, ābeļīte, Papuvītes maliņā: Jauni puiši, art iedam, Appušķoja cepurīti.
