Siļķes meita man vaicāja Siļķes meita man vaicāja, Ko zvejnieka puiši dar’? – Tīklus auda, tīklus meta, Krāģīšos sasēduši. Meita, Puiši, Siļķe, Tīkls Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. Siļķīte dziedāja Siļķīte dziedāja Dziļā jūrā, Zvejnieka dēliņa Gaidīdama. Reņģīte pati Tiklā nāca, Lasis, gudrinieks, Aizmukāja. ← Ak tu, linu Jumiķīti Puiši vien ir pļāvējiņi →