Šķitu vēršus maurojam Šķitu vēršus maurojam Aiz kalniņa lejiņā; Viņu sētu jauni puiši Raudādami rudzus pļāva. Kalns, Puiši, Rudzi, Sēta Agri, agri gaiļi dzied Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā. Visi saka, visi saka Visi saka, visi saka: - Puisīšam laba dzīve! Lai aršana, ecēšana, Kur pieguļas gulēšana! Jāj rītā sētiņā Bez pērnā kumeliņa. Kas man kait nenēsāt Kas man kait nenēsāt Melnus svārkus, zābaciņus: Man bitīte svārkus šuva, Sētmalā gulēdama. Man māsiņas tā nav žēl Man māsiņas tā nav žēl Kā māsiņas vainadziņa; Māsiņai staigajot, Spīdēj` visas sētmalītes. ← Kupla liepa jūrmalē Punktejies, ozoliņ →