Trīs gadiņi Saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.
Šorīt agri Saule lēca
Šorīt agri Saule lēca
Sarkanāi kociņā.
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
Ai, bērniņi, ai, bērniņi
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu,
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
Margodama saule lēca
Margodama saule lēca
Caur ozola lapiņām:
Dravinieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
Ar sauli, pret sauli
Ar sauli, pret sauli
Pādīti dīdu,
Lai mana pādīte
Kā saule auga.
Kas kait man nedzīvot
Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.
Kur tecēji, Mēnestiņi
Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.