Saule

Kālabad ik vakaru

Kālabad ik vakaru
Gaisa gali atsarkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakaru vēdināja.

Ģērbies, Saule, sudrabā

Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedējiņi!
Ūdens zirgi, akmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.

Trīs gadiņi Saule lēca

Trīs gadiņi Saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.