Visa upes klusu tek
Visa upes klusu tek, Mūs’ upīte skanēdama: Citas upes dūņas nes, Mūs’ upīte sudrabiņu.
Visa upes klusu tek, Mūs’ upīte skanēdama: Citas upes dūņas nes, Mūs’ upīte sudrabiņu.
Upe tek čīkstēdama, Daugaviņa skanēdama: Upītē kārkli čīkst, Daugavā sudrabiņš.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka dēliņam: Sudrabiņa loku lieca, Vasku sita pakaviņu.
Saules māte kalnā kāpa, Priekšautiņu pacēlusi; Kur nolaida priekšautiņu, Tur pabira sudrabiņš.
Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.
Kas kait man nedzīvot Lielas jūras maliņā: Cik jūriņa viļņus meta, Tik izmeta sudrabiņu.
Rudentiņ, bagāts vīrs, Daudz tu mums dāvināji: Pilnas klētis labībiņas, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Sudrabiņa lietus lija Zemes bērzu kalniņā, Lai izauga lielas lapas Lai varēja slotas griezt.
Aiz upītes balti bērzi Sudrabiņa lapiņām. Es paklāju villainīti, Man piebira sudrabiņš.
Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām. Es gribēju vienu raut, Visas bira skanēdamas.
