Saules māte kalnā kāpa Saules māte kalnā kāpa, Priekšautiņu pacēlusi; Kur nolaida priekšautiņu, Tur pabira sudrabiņš. Māte, Saule, Sudrabiņš Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. ← Trīs gadiņi pieminēju Lai saulīte mirdzēdama →