Teci, teci, līčupīte
Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu.
Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu.
Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Vai, bitīte, nezināji Manu jaunu rožu dārzu: Aiz upītes lejiņā, Istabiņas galiņā.
Līkumaina upe tek, Tā grib mani līdzi ņemt. Tec, upīte, viena pati, Es nevaru līdzi iet,
Straujupīte tecēdama Mani līdzi aicināja. Tec, upīte, viena pate, Tev ir daudz līkumiņu.
Atminat, veci ļaudis, Kas aug upes maliņā? Smuidri bērzi, melni alkšņi Aug upītes maliņā.
Straujupīte garām tek, Mani līdzi aicināja. Diezgan tev sīkakmiņu I bez mana augumiņa.
Ai, upīte, olainīte, Tavu greznu līkurniņu! Visapkārt ievas zied, Vidū saule ritināja.
Aiz upītes zaļi bērzi Zeltītām lapiņām; Tur bāliņi zirgus gana, Pieguļā gulēdami.
Aiz upītes augsti kalni, Tur sarkanas ogas aug: Tur Saulīte noiedama Ik vakarus gauži raud.
Vai upīte vien tek strauji, Strauji tek Daugaviņa, Strauji tek Daugaviņa Gar ozolu līcīšiem.
Ai, upīte, olainīte, Tavu daiļu līkumiņu: Citā sēju miežus, rudzus, Citā stādu apentiņus.
Upe, upe, meita, meita – Abas vienu daiļumiņu: Tek upīte riņķodama, Iet meitiņa dziedādama.
Aiz upītes melli meži Zeltītām lapīnām; Brien, brālīti, pār upīti, Nolauz vienu pazarīti!
Līgo, līgo, ozoliņi, Ar visām bitītēm: Gan tu drīzi aizlīgosi Kurzemnieku upītē.
Visas pļavas aiz upītes Pilnas zīda pavedienu: Zirneklītis sagšas auda Mušiņām , māsiņām.
