Putniņš sēd zariņā
Putniņš sēd zariņā, Zara kanna rociņā. Šogad laba vasariņa Par visām vasarām.
Putniņš sēd zariņā, Zara kanna rociņā. Šogad laba vasariņa Par visām vasarām.
Kas tur spīd, kas tur viz Ozoliņa zariņā? Tie bāliņa vaska cimdi, Mans vizuļu vainadziņš.
Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vasku kamaniņas, Lai es varu mežā braukt Priedēm zarus līdzināt.
Sīku loku upe tek, Zaru, zaru Daugaviņa. Upe loku pieņēmuse, Daugaviņa dvēselīšu.
Vāverīte, kuplastīte, Kas tev kāra šūpulīti? – Priedes zari, egles zari, Vēja māte šūpotāja.
Vāverīte, kuplastīte, No zariņa zariņā. Jo zariņi šūpojās, Jo astīte svārstījās.
Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!
Kas tur mirdz, kas tur spīd Caur ozolu zariņiem? Dravinieku dēliņam Vasku cimdi rociņā.
Guļu, guļu, miegs nenāk Apakš kupla ozoliņa. Kā bij man miegam nākt, Putni dzied zariņos.
Dimdi, dimdi, ozoliņi, Visi tavi zari dimd, Visi tavi zari dimd, Visas zaru pazarites.
Deviņ’ ir ošam zari, Devītā Saule lēca; Deviņ’ ir man bāliņi, Devīts kunga karavīrs.
Vītols auga pagalmā, Es vītola pakrēslī; Vītols zarus darināja, Es darinu vainadziņu.
Es nelauzu liepas zaru, Ne ieviņas baltu ziedu, Lai izaugu kā liepiņa, Kā ieviņa noziedēju.
Gara liepa izaugusi Režģītiem zariņiem; Tur uzauga kupli ziedi, Bites gāja medu lūgt.
Kupla kupla liepa auga Vārtu staba galiņā; No celmiņa bungas taisu, No zariem stabulīt’,
Grūt’ kuplai liepiņai Liela ceļa maliņā: Sirmi zirgi saknes mina, Jauni zēni zarus lauza.
