Kļava lapa lielījās Kļava lapa lielījās Vīru nest pār Daugavu. Vai tu traka, kļava lapa, Kur tu vīru pārnesīsi! Kļava, Lapa, Vīrs Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Kas stāvēja bez kājiņu Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? - Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota. Kas kait man nedzīvot Kas kait man nedzīvot Liepu lapu mežiņā! Visapkārt liepas aug, Vidū saule laistījās. Bites, maitas, norējušas Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā. ← Kur tu teci, vilku māte Pie avota līgot gāju →