Sudrabs

Līču loču upe tek

Līču loču upe tek,
Zelta zirņa meklēdama;
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.

Es ar savu mīļāko

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta viervu,
Es sudraba gredzentiņu.

Kas kaitēja nedzīvot

Kas kaitēja nedzīvot
Dravinieka dēliņam:
Bitīt’ nesa sudrabiņu
Vecozola celmiņā.

No debesu nolaidos

No debesu nolaidos
Ar sudraba virvītēm
Mīļās Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.