Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi Ar tiem kaula nadziņiem? - Tek' uz Rīgu sūdzēties, Suņi manu ādu plēsa.

Vilciņš kliedza, vilciņš brēca

Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot.

Vilciņš manu kumeliņu

Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu.

Vilciņš kliedz, vilciņš brēc

Vilciņš kliedz, vilciņš brēc, Vilkam bērni nosaluši. Nosalst daži rātes kungi, Ne vēl tādi jēru zagļi.