Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt's; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Saule kūla Mēnestiņu, Aiz radziņa turēdama, Kam tas lēca naktī vēlu, Kam gaismiņas nerādīja.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.
Jānīts sauca, Jānīts brēca, Jānim zirgi pazuduši, Jānim zirgi pazuduši Jāņu nakti pieguļā.
Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj': Bij' manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.